Uzlādes infrastruktūras perspektīvas Lietuvā un pārējā Eiropā: lēmumi ir pieņemti

Kā Viļņā notikušajā Transporta inovāciju forumā norādīja Scania Group uzlādes stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Jūakims Skogbergs – šis Zviedrijas ražotājs ir pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē elektrības risinājumu kopējās izmaksas izlīdzināsies ar tradicionālo transportu. To veicina visas ieinteresētās puses: valsts un reģionālās institūcijas, kā arī paši ražotāji.

Scania ir daļa no Traton, liela ražotāju konglomerāta. Kopā ar citiem uzņēmumiem infrastruktūras attīstībā tas investē 1,5 miljardus eiro, kā arī nodrošina ātru elektropiedziņas materiālu piegādi. Traton kopā ar Daimler Truck un Volvo Group, katram ieguldot 500 miljonus eiro, vienojušies izveidot augstas veiktspējas publisko uzlādes tīklu akumulatora elektriskajiem starptautiskajām kravas automašīnām un autobusiem visā Eiropā. Tas tiks apgādāts tikai ar zaļo elektrību jeb enerģiju no atjaunīgajiem avotiem, tāpēc ļaus pārvadātājiem ievērojami dekarbonizēt savas piegādes ķēdes. Kopumā plānots ierīkot vismaz 1700 stacijas, un paredzams, ka līdz 2028. gadam uzlādes punkti būs pieejami svarīgākajās vietās pie automaģistrālēm, loģistikas centriem un piegādes mezgliem.

Pēc Jūakima Skogberga domām, ražotājiem elektrifikācija iezīmē pilnīgi jaunu laikmetu, kas met daudzus jaunus izaicinājumus. “Daudzu gadu garumā mēs esam noslīpējuši savu prasmi radīt lielisku transportu ar iekšdedzes motoru. Esam izveidojuši visaptverošu ekosistēmu, lai ievērojami paildzinātu to ekspluatāciju. Pārejot uz elektrifikāciju, mums šis process ir jāveic no sākuma, veidojot pilnīgi jaunu infrastruktūru, tostarp uzlādes sistēmu,” sacīja Skogbergs.

Arī nozarei parādās cita veida uzdevumi. “Ir būtiski, lai sabiedriskā vietā automašīnai vienmēr būtu iespēja uzlādēties un nenāktos stāvēt bezdarbībā. Jautājums par autoparku aprīkojumu ir vēl aktuālāks, jo 75–85 procenti uzlādes tiks veikta, kamēr kravas automašīnas stāv garajos darba pārtraukumos. Tehnoloģija, kas ļauj kontrolēt šos procesus, ir neaizstājama. Tikai tad, ja mēs spēsim nodrošināt attiecīgos risinājumus, klienti spēs uzticēties jaunajām tehnoloģijām un uzskatīs, ka mēs pildām savu solījumu – radīt transportlīdzekļus, kas ir izmantojami katru dienu,” uzsvēra Jūakims Skogbergs.

Elektriskās kravas automašīnas pēc maršrutu garuma var iedalīt trīs kategorijās: ar sniedzamības rezervi līdz 300 km, ar rezervi līdz 600 km un starptautiskajiem pārvadājumiem. Pašlaik visvairāk jautājumu rada pēdējā kategorija. Tomēr Baltijas valstīs attālumi ir mazāki, tāpēc daudz nozīmīgākas ir pirmās divas kategorijas, attiecīgi publiskā uzlāde ir plānota, orientējoties uz tām.

Uzņēmuma Eleport Lietuva direktors Kazis Pupinis foruma diskusijā uzsvēra, ka šīs infrastruktūras attīstībā izšķiroša nozīme būs sadarbībai starp visiem tirgus dalībniekiem – loģistikas uzņēmumiem, pārvadātājiem, pašvaldībām u.c. Pēc viņa domām, nosakot optimālus uzlādes punktus, jāvienojas visām ieinteresētajām pusēm, lai tie būtu pieejami visiem transporta veidiem un visiem lietotājiem. “Ja visas puses veiksmīgi sadarbosies, šādu tīklu ir iespējams izveidot tuvākajos desmit gados, un tā priekšrocības izjutīs visi,” uzsvēra Kazis Pupinis.

Arī publiskajam sektoram šeit būs nozīmīga loma. Gan finansiālās subsīdijas, gan Eiropas Komisijas plānu ātrāka īstenošana varētu pietuvināt laiku, kad elektroauto būs vairāk priekšrocību nekā iekšdedzes automašīnām.

Kā atgādina Lietuvas satiksmes ministra vietniece Agne Vaičukevičūte, aizvadītā gada jūlijā Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Komisijas pirms diviem gadiem iesniegto Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu. Līdz ar to visām Eiropas Savienības valstīm drīzumā tajā definētie mērķi būs jāiekļauj savos tiesību aktos. Regulas galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, un tā sasniegšanai ir paredzēts konkrēts pasākumu plāns. Tas ietver arī finansējumu nepiesārņojošas transporta infrastruktūras izveidei.

“Tas, kas jādara, ir izlemts, tāpēc par to vairs nekādu diskusiju nav. Uzlādes staciju jauda, attālums starp tām uz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) maģistrālēm – tas viss jau ir reglamentēts. Pašlaik tiek virzīta īstenošana – tiek izsludināti publiskie konkursi infrastruktūras ierīkošanai utt. Lietuva uzlādes infrastruktūrā ieguldīs 88 miljonus eiro,” piebilda ministra vietniece.

Apspriežot kravas automašīnas, rodas jautājumi arī par perspektīvāko piedziņas veidu. Eksperti ir vienisprātis, ka pēc laika parādīsies kāda dominējoša tehnoloģija, kas būs pārliecinoši labāka par citām, bet līdz tam smagajam transportam tiks izmantoti jauktie risinājumi, neizslēdzot nevienu iespēju.

Scania piedāvā ne tikai tradicionālos ekonomiskos un efektīvos dīzeļauto, bet arī vilcējus, ko darbina biometāns, kurš var samazināt CO₂ izmešus pat par 90%. Turklāt uzņēmuma modeļu klāstā ir elektriskās kravas automašīnas, kas jau tiek izmantotas reģionālajām piegādēm ķīmiskajā rūpniecībā un mežsaimniecībā. Uzņēmuma plāni paredz, ka līdz 2025. gadam desmitā daļa Scania pārdoto auto būs elektriska, bet līdz šīs desmitgades beigām to īpatsvars pieaugs līdz 50%.

Ņemot vērā strauji pieaugošo pārvadātāju vēlmi transportēt kravas ar iespējami maziem izmešiem, svarīgi ir radīt plašu risinājumu spektru. Pašreizējā nostādne ir tāda, ka īstermiņā samazināt oglekļa dioksīda emisiju palīdzēs biometāns, bet nākotnē reģionālajos kravu pārvadājumos dominēs elektrība, savukārt ar ūdeņradi darbināmi auto – līdzās elektriskajiem – aizvien vairāk tiks izmantoti starptautiskajiem pārvadājumiem.

Pēc Jūakima Skogberga teiktā, plānojot infrastruktūras attīstību, var sekot Zviedrijas paraugam un izmantot vairākus modeļus. To mērķis ir noteikt, kas un kādā apjomā var veikt uzdevumu. Ir ļoti svarīgi, lai visas ieinteresētās puses, novērtējot finansiālos ieguldījumus, ņemtu vērā savus nākotnes ietaupījumus, kā arī sava lēmuma ietekmi uz vidi. Konkrētāk – viņiem būtu jāapsver, cik daudz CO₂ emisijas varētu novērst, uzstādot konkrēto uzlādes staciju. Tas ļautu vieglāk sadalīt ieguldījumu prioritātes.