Elektrisko kravas automašīnu un dīzeļautomašīnu salīdzinājums
Pētījums liecina, ka, izmantojot zaļo elektroenerģiju lietošanas posmā, pastāv potenciāls samazināt BEV kopējā aprites cikla SEG emisijas par 86%. Šis samazinājums ir iespējams, neskatoties uz to, ka BEV ražošanā rodas divreiz vairāk SEG emisiju nekā ICEV ražošanā.
Scania mērķis ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. Gan klientu biznesa atbalstam, gan vides jautājumu risināšanai ir svarīgs visaptverošs skatījums. Aprites cikla novērtējums (ACN) ir ISO 14040/44 standartam atbilstoša metode produktu vai pakalpojumu ietekmes uz vidi aprēķināšanai visā to aprites ciklā – šajā gadījumā transportlīdzek-ļu un akumulatoru ražošanas, izmantošanas, uzturēšanas un utilizēšanas procesā.
BEV ražošana atstāj lielāku ietekmi uz apkārtējo vidi, galvenokārt saistībā ar akumulatoru elementu ražošanas energoietilpību. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pieaug no 27,5 tonnām CO 2ekv. (ICEV ražošana) līdz 53,6 tonnām CO2ekv. (BEV ražošana). SEG emisijas no akumulatoru elementu ražošanas ir 74kg CO2ekv. uz vienu kWh uzstādīto akumulatoru kapacitātes. Neskatoties uz to, ka kaitējums no ražošanas ir augstāks, BEV kopējā aprites cikla ietekme uz klimata pārmaiņām demonstrē iespaidīgu samazinājuma potenciālu, pateicoties daudz zemākajai ietekmei lietošanas fāzē.
Atkarībā no ES energotīkla oglekļa intensitātes SEG samazinājums aprites ciklā ir robežās no 38% (2016. gada ES struktūra) līdz 63% (2030. gada prognozētā ES struktūra). Transportlīdzekļa darbināšana ar zaļo elektroenerģiju ir veids, kā pilnībā izmantot BEV piedāvāto potenciālu. Rezultāti demonstrē SEG samazinājumu par 86% aprites cikla laikā.
Saistībā ar augstākām SEG emisijām ražošanā pastāv uzskats, ka BEV ir lielāks “oglekļa parāds” nekā ICEV. Pienāks brīdis, kad šis SEG parāds tiks atmaksāts, pateicoties zemā- kām emisijām uz katru kilometru lietošanas laikā. To mēdz dēvēt par lūzuma punktu, kad BEV kopējā SEG ietekme kļūst mazāka par ICEV ietekmi.
Atkarībā no oglekļa intensitātes lūzuma punkts pienāk robežās no 33 000 km (zaļā elektroenerģija) līdz 68 000 km (2016. gada atsauce). Tas liecina, ka BEV ir potenciāls atstāt mazāku ietekmi uz klimatu nekā ICEV jau pēc viena vai diviem ekspluatācijas gadiem attiecībā uz visām ziņojumā analizē- tajām elektroenerģijas struktūrām.
Potenciāli ir iespējams arī būtiski ierobežot arī citas ietekmes kategorijas, piemēram, smalko daļiņu un ozona veidošanos un augsnes paskābināšanos. Samazinājums šajās kategorijās ir 83-97% robežās, galvenokārt pateicoties izplūdes emisiju novēršanai. BEV arī būtiski (par 18-48%) samazina fosilo resursu patēriņu un jūras un saldūdens eitrofikāciju, tomēr arī pastāv būtiska ietekme, kas galvenokārt saistīta ar ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Galvenais iemesls ir tas, ka dīzeļdegvielas ražošanas ietekme ciklā “no urbuma līdz tvertnei” ir augstāka nekā elektroenerģijas ražošanai.
